Daudziem bailes zaudēt vai kļūdīties ir stiprākas par vēlēšanos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lielu daļu dzīves ejam uzmanīgi uz pirkstgaliem, cenšoties nekur nejaukties, nevienu neaizvainot. Kā mazi bērni, kas apķērušies karuseļa zirdziņam un baidās atlaist rokas, lai nenokristu, tā riņķojam pa dzīvi bez azarta un īsta prieka. Nekādu ideju, kas rītos uzmundrinātu dvēseli un padarītu mūsu gaitas prieka un Spēka pilnas.
Ļaudis, kas dzīves pēdējos gados kavējas atmiņās, parasti nenožēlo padarīto, bet gan neizdarīto: mirklis palaists garām, sapņu partneris neuzrunāts, bizness neuzsākts, ceļojums nenoticis, talants pamests novārtā, sapnis nepiepildīts...
Tik daudz brīnumainas mūzikas un sapņu, kas pamazām apklusuši Tevī, jo neesi ļāvis tam visam brīvi plūst, skanēt un piepildīties... Neļauj tam tā notikt!