Katram no mums ir vērts parūpēties, lai atrastu sev klusu, nomaļu vietu, kur neviens netraucē un varam justies labi. Man tāda vieta ir kāda meža ezera krastā. Noteikti nepieciešams, lai būtu iespēja kurināt nelielu ugunskuru, nevienu netraucējot, visas nakts garumā.
Dažas dienas pirms šī pasākuma pārdomāju, kādas tēmas manā dzīvē derētu pārskatīt. Piemēram, attiecības ar darbabiedriem. Tad nu pacenšos atcerēties visus cilvēkus, ar kuriem jebkad saistījušas darba attiecības. Un pierakstu lieliem burtiem uz kādas papīra lapas. Vai, piemēram, atcerēties cilvēkus, ar kuriem bijušas konflikta situācijas. Vai atcerēties tikai konfliktus kā tādus savā dzīvē. Domāju, princips ir skaidrs.
Vakarā sagādāju mežā malku ugunskuram. Manā gadījumā ir daudz kritušu, sausu koku. Sagatavoju daudz nelielas pagales, ko novietoju ērti pa tvērienam. Līdz ar tumsas iestāšanos iekurinu ugunskuru, iekārtojos ērti. Parūpējies par iekšēja miera un līdzsvara stāvokli, paņemu pagalīti rokās un atceros konkrēto cilvēku vai situāciju. Ļauju atmiņai restaurēt to vissmalkākajos sīkumos. Nesteidzos, jo cenšos izjust maksimāli un neko neaizmirst. Tad iedomājos, ka visu šo izdzīvoto koncentrēju malkas pagalē un lieku pagali ugunskurā ...
Šķietami vienkāršais rituāls var ļoti palīdzēt. Atkārtojot vairākas reizes, dažreiz ieraugām sevi un citus pavisam citādi, nekā bijām uzskatījuši līdz šim. Bez tam, atmiņas attīrās no liekā, nevērtīgā un reizē izgaismo aizmirstus vērtīgus mirkļus.