Enerģētiskā lauka noteikšana.

Padomju laikos cilvēki, kas interesējās par ezotēriskām lietām, atrada cits citu, dalījās ar literatūru un prasmēm. Reiz man parādīja veidu, kā iespējams izmērīt cilvēka enerģētisko lauku ar roku palīdzību. Par cik āderes spēju noteikt ar plaukstām, šī metode man padevās uzreiz. Gadu gaitā izkristalizējās interesantas nianses:

• šādi iespējams ne tikai noteikt enerģētiskā lauka lielumu un konfigurāciju, bet arī veikt čakru diagnostiku;
• pēc enerģētiskā lauka stāvokļa man veidojas priekšstats par cilvēka domāšanas procesa īpatnībām;
• varu visu darīt neklātienē, vizualizējot cilvēku, taču nevaru pēc fotogrāfijas, nepieciešams kaut reizi redzēt. Vizualizēt man nenozīmē noteikti atcerēties sejas vaibstus, tas vairāk sajūtu līmenī.

Gribu piebilst, ka nedemonstrēju, negrasos kādu mācīt. Izmantoju samērā reti.

Dzīve pēc plāna?

Ko darīt, ja dzīve pēc plāna neizdodas?

Ja dzīve pēc grafika liekas monotona un garlaicīga?

Izrādās, ne visiem cilvēkiem piemērotas modernās laika plānošanas metodes, kuras balstās uz mērķu nospraušanu, plānošanu un prioritāšu noteikšanu un ievērošanu. Iespējams, šādiem cilvēkiem nepieciešama citāda sistēma – plānojot pēc citiem principiem, bez stingri nospraustiem laika limitiem, bez stingri nosprausta viena mērķa!

Psiholoģijā, socionikā, fiziognomikā, ezotērikā, astroloģijā – visur pastāv liels daudzums cilvēka dalījumu tipos un apakštipos. Taču visi dalās divās lielās kategorijās: racionāļi un irracionāļi.

Pirmais tips – līdzsvaroti, organizēti, racionāli.

Otrais tips – spontāni, impulsīvi ļaudis, spējīgi improvizēt un būt elastīgi nestandarta situācijās.

Mūsdienu laika plānošanas sistēmas ideāli piemērotas tikai racionāļiem. Irracionāļiem tās nepiemērotas. Kad irracionālis cenšas sevi pieradināt pie ikdienas plānošanas, viņš nonāk pretrunā ar savu iekšējo būtību.Piespiežot sevi strādāt pēc stingra grafika, viņš pārdeg. Vienkārši pienāk brīdis, kad dzīve pēc grafika ir līdz kaklam, motivācija zūd un darbs kļūst nepanesams.

Vislielākais diskomforts irracionālim – darbs lielās kompānijās un korporācijās, kur valda pārvaldes birokrātijas atmosfēra ar tās racionālajām prasībām: atskaites, plāni, grafiki. Tas nav piemērots viņiem.

Piemērots variants – individuālais darbs vai darbs brīvā, radošā atmosfērā.

Katram no šiem tipiem ir savi plusi un mīnusi. Tomēr racionāļus parasti min kā piemēru, bet irracionāļus nepelnīti uzskata par nenopietniem, nepastāvīgiem, gaisīgiem. Nākošā reizē mēģināšu par šo uzrakstīt sīkāk.

Vecās mājas vēsture.

Padomju laikos dažus gadus dzīvoju vecā lauku mājā Cēsu rajonā. Šis laiks sakrita ar periodu, kad piestrādāju pie sevis apzināšanās sapņos, naktīs klejoju pa mežiem, eksperimentēju ar druīdu rituāliem un tamlīdzīgi.

Kādu vakaru, kad biju nodzīvojis apmēram nedēļu, brīdī starp nomodu un miegu, jūtu, guļas dīvains smagums uz kājām. Lēnām un neatlaidīgi tas virzās uz augšu, līdz viducim un guļas uz krūtīm. Piespiedu sevi celties un iet pāri istabai līdz durvīm un ieslēgt elektrību. Kamēr gāju, visapkārt skanēja smiekli, sīki, velnišķīgi ... tāds īpatnējs skaņu efekts, kā kvadro varbūt. Liekas, smējēju ļoti daudz. Ieslēdzu gaismu un viss apklusa. Pārliku gultu pie citas sienas un nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtojās.

Toties pagalmā šad un tad vienā vietā redzēju ko līdzīgu melnam lakatam griežoties. Stāstīju pazīstamai sievietei, kura redzēja auras un ārstēja vēža slimniekus (neoficiāli, protams), viņa brīdināja, ka šādas vietas ļoti bīstamas, uz tās uzturoties, var visādas sliktas lietas notikt, var arī nomirt.

Pēc gadiem, kad beidzās padomju laiki un sāka atgriezt īpašumus, man izdevās satikt mājas saimnieci. Vietā, kur sākotnēji gulēju, mirusi viņas māte. Apkārtējie pazinuši kā vārdotāju. Spējusi apturēt ugunsgrēku un tamlīdzīgas lietas.  Acīmredzami, viņa un kaut kas vēl bija tur joprojām ... Jautāta par melno lakatu, saimniece zināja stāstīt, ka agrāk pagalma vietā bijis ābeļdārzs un tajā konkrētajā vietā atradusies lapene. Krievu karavīri atraduši šķūnī viņas brāli, kas sadarbojies ar vāciešiem, atvilkuši uz lapeni, tur arī spīdzinājuši, situši, līdz nobeiguši. 

Daudzpusība.

Irracionāļu rakstura vājās vietas slēpj sevī milzīgu potenciālu, ko jāmācās izmantot. Viena no tādām – nenoved iesākto darbu līdz galam, pamet un ķeras pie nākošā.
Atceramies, ka irracionālim mērķu un sapņu ļoti daudz. Ar entuziasmu ķēries klāt pie kāda mērķa apgūšanas, pēc kāda laika sastopas ar pirmajām grūtībām, pēc tam nākošām un iedvesma noplok. Saprotot, ka patiesībā darba ir vairāk, nekā bija domāts, darbs parasti tiek atlikts vēlākam laikam un bieži vien aizmirsts.
Problēma slēpjas apstāklī, ka irracionālis vaino sevi nespējā ilgstoši mācīties vienu lietu, domā, ka vienlaikus apgūt dažādas lietas nav pareizi un iestāsies sajukums.
Risinājums. Atļaut sev virzīties vairākos virzienos vienlaicīgi.Jūs esat radīti darīt vairākus darbus vienlaicīgi.  Ir normāli, ja uz rakstāmgalda vienlaicīgi atvērtas un iesāktas lasīt 3 – 4 grāmatas, pieraksti uz lapām un dažādās burtnīcās par dažādām tēmām visās malās. Irracionālis gluži intuitīvi ļoti labi visā šajā “nekārtībā” orientējas. Līdzīga situācija datorā.
Arī irracionālim ir svarīgi sastādīt mērķus un uzdevumus dažādiem laika periodiem, taču nav vajadzības izdalīt vienu galveno. Svarīgi pierakstīt daudz dažādus, lai varētu viegli pārslēgties no viena uz otru.
Ir pilnīgi normāli vienlaikus mācīties angļu, vācu, franču, varbūt spāņu valodu. Pie datora, vienlaicīgi ar veblapas vai bloga izveidi, apgūt Photoshop,, Cubase, 3DMax, Adobe Illustrator, Corel Draw, Sony Vegas, Flash. Pie reizes vienlaikus mācoties html, php un citas valodas. Vingrojot izmantot kaujas mākslu elementus, jogu, tensegrity un varbūt vēl kaut ko.
Vienkārši jāsaprot, ka monotons un vienkāršs darbs irracionālim  ne tikai apgrūtinošs, tas arī neļauj attīstīt un realizēt savas spējas un talantus.
Ir svarīgi, lai plāns dažādiem darbiem būtu kabatā un tad atļaut sev darīt to, kas šajā brīdī šķiet visinteresantākais. Kad interese kļūst mazāka, pārslēgties uz citu, apskatot sarakstu. Bez saraksta var iestāties apātija, kad tas, ko dari, apnicis, citu darīt nekas nenāk prātā un pārī ar vainas sajūtu par savu nevarību paiet laiks. Patiesībā ir iespējams vienmēr sevi iedvesmot uz kaut ko.
Man iebildīs tie, kuri strādā 8 stundas un vairāk darbā un kuri teiks, ka viņiem neatliek ne laika, ne spēka kaut kam vairāk. Arī ģimenes pienākumi, bērni. Iespējams, šis raksts nav par viņiem. Taču iespējams, ka pienācis laiks apdomāt savu dzīvi un kaut ko tajā mainīt. Ir daudz iespēju bagātināt savu ikdienu – pievēršot vairāk uzmanības ķermenim, dvēselei, garam. Katram vienkārši jāpiedomā pie tā periodiski un jāizstrādā SAVA stratēģija, ņemot vērā iedzimto un varbūt arī izkopto savdabību.