otrdiena, 2019. gada 1. janvāris

Daudzpusība.

Irracionāļu rakstura vājās vietas slēpj sevī milzīgu potenciālu, ko jāmācās izmantot. Viena no tādām – nenoved iesākto darbu līdz galam, pamet un ķeras pie nākošā.
Atceramies, ka irracionālim mērķu un sapņu ļoti daudz. Ar entuziasmu ķēries klāt pie kāda mērķa apgūšanas, pēc kāda laika sastopas ar pirmajām grūtībām, pēc tam nākošām un iedvesma noplok. Saprotot, ka patiesībā darba ir vairāk, nekā bija domāts, darbs parasti tiek atlikts vēlākam laikam un bieži vien aizmirsts.
Problēma slēpjas apstāklī, ka irracionālis vaino sevi nespējā ilgstoši mācīties vienu lietu, domā, ka vienlaikus apgūt dažādas lietas nav pareizi un iestāsies sajukums.
Risinājums. Atļaut sev virzīties vairākos virzienos vienlaicīgi.Jūs esat radīti darīt vairākus darbus vienlaicīgi.  Ir normāli, ja uz rakstāmgalda vienlaicīgi atvērtas un iesāktas lasīt 3 – 4 grāmatas, pieraksti uz lapām un dažādās burtnīcās par dažādām tēmām visās malās. Irracionālis gluži intuitīvi ļoti labi visā šajā “nekārtībā” orientējas. Līdzīga situācija datorā.
Arī irracionālim ir svarīgi sastādīt mērķus un uzdevumus dažādiem laika periodiem, taču nav vajadzības izdalīt vienu galveno. Svarīgi pierakstīt daudz dažādus, lai varētu viegli pārslēgties no viena uz otru.
Ir pilnīgi normāli vienlaikus mācīties angļu, vācu, franču, varbūt spāņu valodu. Pie datora, vienlaicīgi ar veblapas vai bloga izveidi, apgūt Photoshop,, Cubase, 3DMax, Adobe Illustrator, Corel Draw, Sony Vegas, Flash. Pie reizes vienlaikus mācoties html, php un citas valodas. Vingrojot izmantot kaujas mākslu elementus, jogu, tensegrity un varbūt vēl kaut ko.
Vienkārši jāsaprot, ka monotons un vienkāršs darbs irracionālim  ne tikai apgrūtinošs, tas arī neļauj attīstīt un realizēt savas spējas un talantus.
Ir svarīgi, lai plāns dažādiem darbiem būtu kabatā un tad atļaut sev darīt to, kas šajā brīdī šķiet visinteresantākais. Kad interese kļūst mazāka, pārslēgties uz citu, apskatot sarakstu. Bez saraksta var iestāties apātija, kad tas, ko dari, apnicis, citu darīt nekas nenāk prātā un pārī ar vainas sajūtu par savu nevarību paiet laiks. Patiesībā ir iespējams vienmēr sevi iedvesmot uz kaut ko.
Man iebildīs tie, kuri strādā 8 stundas un vairāk darbā un kuri teiks, ka viņiem neatliek ne laika, ne spēka kaut kam vairāk. Arī ģimenes pienākumi, bērni. Iespējams, šis raksts nav par viņiem. Taču iespējams, ka pienācis laiks apdomāt savu dzīvi un kaut ko tajā mainīt. Ir daudz iespēju bagātināt savu ikdienu – pievēršot vairāk uzmanības ķermenim, dvēselei, garam. Katram vienkārši jāpiedomā pie tā periodiski un jāizstrādā SAVA stratēģija, ņemot vērā iedzimto un varbūt arī izkopto savdabību.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru