Enerģētiskā lauka noteikšana.

Padomju laikos cilvēki, kas interesējās par ezotēriskām lietām, atrada cits citu, dalījās ar literatūru un prasmēm. Reiz man parādīja veidu, kā iespējams izmērīt cilvēka enerģētisko lauku ar roku palīdzību. Par cik āderes spēju noteikt ar plaukstām, šī metode man padevās uzreiz. Gadu gaitā izkristalizējās interesantas nianses:

• šādi iespējams ne tikai noteikt enerģētiskā lauka lielumu un konfigurāciju, bet arī veikt čakru diagnostiku;
• pēc enerģētiskā lauka stāvokļa man veidojas priekšstats par cilvēka domāšanas procesa īpatnībām;
• varu visu darīt neklātienē, vizualizējot cilvēku, taču nevaru pēc fotogrāfijas, nepieciešams kaut reizi redzēt. Vizualizēt man nenozīmē noteikti atcerēties sejas vaibstus, tas vairāk sajūtu līmenī.

Gribu piebilst, ka nedemonstrēju, negrasos kādu mācīt. Izmantoju samērā reti.

Dzīve pēc plāna?

Ko darīt, ja dzīve pēc plāna neizdodas?

Ja dzīve pēc grafika liekas monotona un garlaicīga?

Izrādās, ne visiem cilvēkiem piemērotas modernās laika plānošanas metodes, kuras balstās uz mērķu nospraušanu, plānošanu un prioritāšu noteikšanu un ievērošanu. Iespējams, šādiem cilvēkiem nepieciešama citāda sistēma – plānojot pēc citiem principiem, bez stingri nospraustiem laika limitiem, bez stingri nosprausta viena mērķa!

Psiholoģijā, socionikā, fiziognomikā, ezotērikā, astroloģijā – visur pastāv liels daudzums cilvēka dalījumu tipos un apakštipos. Taču visi dalās divās lielās kategorijās: racionāļi un irracionāļi.

Pirmais tips – līdzsvaroti, organizēti, racionāli.

Otrais tips – spontāni, impulsīvi ļaudis, spējīgi improvizēt un būt elastīgi nestandarta situācijās.

Mūsdienu laika plānošanas sistēmas ideāli piemērotas tikai racionāļiem. Irracionāļiem tās nepiemērotas. Kad irracionālis cenšas sevi pieradināt pie ikdienas plānošanas, viņš nonāk pretrunā ar savu iekšējo būtību.Piespiežot sevi strādāt pēc stingra grafika, viņš pārdeg. Vienkārši pienāk brīdis, kad dzīve pēc grafika ir līdz kaklam, motivācija zūd un darbs kļūst nepanesams.

Vislielākais diskomforts irracionālim – darbs lielās kompānijās un korporācijās, kur valda pārvaldes birokrātijas atmosfēra ar tās racionālajām prasībām: atskaites, plāni, grafiki. Tas nav piemērots viņiem.

Piemērots variants – individuālais darbs vai darbs brīvā, radošā atmosfērā.

Katram no šiem tipiem ir savi plusi un mīnusi. Tomēr racionāļus parasti min kā piemēru, bet irracionāļus nepelnīti uzskata par nenopietniem, nepastāvīgiem, gaisīgiem. Nākošā reizē mēģināšu par šo uzrakstīt sīkāk.

Vecās mājas vēsture.

Padomju laikos dažus gadus dzīvoju vecā lauku mājā Cēsu rajonā. Šis laiks sakrita ar periodu, kad piestrādāju pie sevis apzināšanās sapņos, naktīs klejoju pa mežiem, eksperimentēju ar druīdu rituāliem un tamlīdzīgi.

Kādu vakaru, kad biju nodzīvojis apmēram nedēļu, brīdī starp nomodu un miegu, jūtu, guļas dīvains smagums uz kājām. Lēnām un neatlaidīgi tas virzās uz augšu, līdz viducim un guļas uz krūtīm. Piespiedu sevi celties un iet pāri istabai līdz durvīm un ieslēgt elektrību. Kamēr gāju, visapkārt skanēja smiekli, sīki, velnišķīgi ... tāds īpatnējs skaņu efekts, kā kvadro varbūt. Liekas, smējēju ļoti daudz. Ieslēdzu gaismu un viss apklusa. Pārliku gultu pie citas sienas un nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtojās.

Toties pagalmā šad un tad vienā vietā redzēju ko līdzīgu melnam lakatam griežoties. Stāstīju pazīstamai sievietei, kura redzēja auras un ārstēja vēža slimniekus (neoficiāli, protams), viņa brīdināja, ka šādas vietas ļoti bīstamas, uz tās uzturoties, var visādas sliktas lietas notikt, var arī nomirt.

Pēc gadiem, kad beidzās padomju laiki un sāka atgriezt īpašumus, man izdevās satikt mājas saimnieci. Vietā, kur sākotnēji gulēju, mirusi viņas māte. Apkārtējie pazinuši kā vārdotāju. Spējusi apturēt ugunsgrēku un tamlīdzīgas lietas.  Acīmredzami, viņa un kaut kas vēl bija tur joprojām ... Jautāta par melno lakatu, saimniece zināja stāstīt, ka agrāk pagalma vietā bijis ābeļdārzs un tajā konkrētajā vietā atradusies lapene. Krievu karavīri atraduši šķūnī viņas brāli, kas sadarbojies ar vāciešiem, atvilkuši uz lapeni, tur arī spīdzinājuši, situši, līdz nobeiguši. 

Daudzpusība.

Irracionāļu rakstura vājās vietas slēpj sevī milzīgu potenciālu, ko jāmācās izmantot. Viena no tādām – nenoved iesākto darbu līdz galam, pamet un ķeras pie nākošā.
Atceramies, ka irracionālim mērķu un sapņu ļoti daudz. Ar entuziasmu ķēries klāt pie kāda mērķa apgūšanas, pēc kāda laika sastopas ar pirmajām grūtībām, pēc tam nākošām un iedvesma noplok. Saprotot, ka patiesībā darba ir vairāk, nekā bija domāts, darbs parasti tiek atlikts vēlākam laikam un bieži vien aizmirsts.
Problēma slēpjas apstāklī, ka irracionālis vaino sevi nespējā ilgstoši mācīties vienu lietu, domā, ka vienlaikus apgūt dažādas lietas nav pareizi un iestāsies sajukums.
Risinājums. Atļaut sev virzīties vairākos virzienos vienlaicīgi.Jūs esat radīti darīt vairākus darbus vienlaicīgi.  Ir normāli, ja uz rakstāmgalda vienlaicīgi atvērtas un iesāktas lasīt 3 – 4 grāmatas, pieraksti uz lapām un dažādās burtnīcās par dažādām tēmām visās malās. Irracionālis gluži intuitīvi ļoti labi visā šajā “nekārtībā” orientējas. Līdzīga situācija datorā.
Arī irracionālim ir svarīgi sastādīt mērķus un uzdevumus dažādiem laika periodiem, taču nav vajadzības izdalīt vienu galveno. Svarīgi pierakstīt daudz dažādus, lai varētu viegli pārslēgties no viena uz otru.
Ir pilnīgi normāli vienlaikus mācīties angļu, vācu, franču, varbūt spāņu valodu. Pie datora, vienlaicīgi ar veblapas vai bloga izveidi, apgūt Photoshop,, Cubase, 3DMax, Adobe Illustrator, Corel Draw, Sony Vegas, Flash. Pie reizes vienlaikus mācoties html, php un citas valodas. Vingrojot izmantot kaujas mākslu elementus, jogu, tensegrity un varbūt vēl kaut ko.
Vienkārši jāsaprot, ka monotons un vienkāršs darbs irracionālim  ne tikai apgrūtinošs, tas arī neļauj attīstīt un realizēt savas spējas un talantus.
Ir svarīgi, lai plāns dažādiem darbiem būtu kabatā un tad atļaut sev darīt to, kas šajā brīdī šķiet visinteresantākais. Kad interese kļūst mazāka, pārslēgties uz citu, apskatot sarakstu. Bez saraksta var iestāties apātija, kad tas, ko dari, apnicis, citu darīt nekas nenāk prātā un pārī ar vainas sajūtu par savu nevarību paiet laiks. Patiesībā ir iespējams vienmēr sevi iedvesmot uz kaut ko.
Man iebildīs tie, kuri strādā 8 stundas un vairāk darbā un kuri teiks, ka viņiem neatliek ne laika, ne spēka kaut kam vairāk. Arī ģimenes pienākumi, bērni. Iespējams, šis raksts nav par viņiem. Taču iespējams, ka pienācis laiks apdomāt savu dzīvi un kaut ko tajā mainīt. Ir daudz iespēju bagātināt savu ikdienu – pievēršot vairāk uzmanības ķermenim, dvēselei, garam. Katram vienkārši jāpiedomā pie tā periodiski un jāizstrādā SAVA stratēģija, ņemot vērā iedzimto un varbūt arī izkopto savdabību.

Jauns gads un jauni plāni.

Šobrīd, Vecgada vakarā, daudzi no mums jau pārdomājuši aizejošā gada veiksmes un neveiksmes un paspējuši saplānot jaunā gada darbus. Citi to vēl grasās darīt jaunā gada pirmajās dienās. Vēlos piedāvāt dažus plāna punktus, kas, iespējams, nav iekļauti Jūsu plānos, bet varētu noderēt.

1. Neiznieko sevi pa tukšo. Pārdomā savu dzīves situāciju, varbūt vērts pateikt ciešu ”nē” dažām lietām, ļaudīm un nodarbēm, kuras nedara Tevi labāku, tikai tērē Tev atvēlēto laiku. Necenties visiem izdabāt.

2.Atrodi laiku sev. Lai cik nopietni un svarīgi nebūtu plānotie darbi, dažreiz jāļauj sev atpūsties, atslēgties no visa. Varbūt uzspēlēt kādu spēli vai veltīt vakaru vienkārši pastaigai, nedomājot par darbiem un problēmām.

3.Iemācies jaunu valodu. Izklausās tik nopietni, taču nav jāuztraucas par to, cik perfekti tas sanāks. Uzturēdamies Francijā kādu laiku, pārliecinājos, ka ne visur prot angļu valodu, toties var izlīdzēties pat ar minimālām vācu valodas zināšanām. Bez tam, mācīšanās process ir gana interesants.

4.Klausies klusumu. Daudziem meditācija liekas kaut kas pārāk sarežģīts. Taču pamēģini vienkārši tāpat pasēdēt vienatnē, klusumā. Kaut dažas minūtes dienā, vienkārši klausoties klusumu.

5.Ielaid haosu savā dzīvē. Kad dzīves ritms un plāni kļūst ļoti saspringti, mēs sākam nogurt un kļūstam nervozi. Mēģini atlaist pavadu, līdzīgi kā 2. punktā. Šoreiz runa arī par to, ka ne visus plānus izdodas realizēt un nevajag to ļoti ņemt pie sirds.

6. Mazāk žēlojies. Sarežģīts punkts. Bieži nemaz nemanām, ka žēlojamies. Vienkārši vairāk pievērs uzmanību tam, ko stāsti, pavēro it kā no malas. Jo mazāk žēlojamies, jo vairāk vietas pateicībai un vairāk vietas laimei un mīlestībai.

7. Vairāk staigā kājām. Vienkārši un ļoti lietderīgi. Uzlabo veselību, domāšanu, stāju.

Lai izdodas!

Dzīve pēc plāna. 2.daļa.

Irracionāļi. Sapņotāji. Lūk, pazīmes:

• Daudz dažādu mērķu. Cenšas būt sekmīgi dažādās dzīves jomās.
• Ja neizdodas sasniegt vienu mērķi, pārslēdzas uz citu. Atšķirībā no racionāļiem, kuri maina veidu, kā sasniegt to pašu mērķi.
• Darbaspējas atkarīgas no noskaņojuma.
• Monotons, vienveidīgs darbs nomāc. Bieži meklē nestandarta risinājumus, kā šādus darbus veikt efektīvāk.
• Spontāni un neparedzami. Neparedzētos apstākļos rīkojas ātri, elastīgi un efektīvi. Viņus neuztrauc, ja trūkst kontrole pār situāciju.
• Nemīl uzturēt kārtību. Situācijās un apstākļos, kas līdzinās haosam, jūtas labi.
• Nemīl kaut ko mācīties no sākuma līdz beigām. Cenšas ātri aptvert būtību un sākt rīkoties.

Veiksmīgi irracionāļi reti sastopami, taču, kad gadās, spēj pārsteigt apkārtējos. Tie ir ļaudis, kas paspēj vienlaicīgi mācīties vairākas valodas, vadīt vairākus biznesus, nodarboties vairākiem sporta veidiem, paspēt apgūt jaunākos sasniegumus dažādās nozarēs. Vidusmēra cilvēkam tas neaptverami.

Kā izmantot sapņotāja rakstura iezīmes, lai veiksmīgi realizētu savus talantus un dzīvotu laimīgu un piesātinātu dzīvi – nākošajā rakstā.

Nakts pie ugunskura.

Katram no mums ir vērts parūpēties, lai atrastu sev klusu, nomaļu vietu, kur neviens netraucē un varam justies labi. Man tāda vieta ir kāda meža ezera krastā. Noteikti nepieciešams, lai būtu iespēja kurināt nelielu ugunskuru, nevienu netraucējot, visas nakts garumā.
Dažas dienas pirms šī pasākuma pārdomāju, kādas tēmas manā dzīvē derētu pārskatīt. Piemēram, attiecības ar darbabiedriem. Tad nu pacenšos atcerēties visus cilvēkus, ar kuriem jebkad saistījušas darba attiecības. Un pierakstu lieliem burtiem uz kādas papīra lapas. Vai, piemēram, atcerēties cilvēkus, ar kuriem bijušas konflikta situācijas. Vai atcerēties tikai konfliktus kā tādus savā dzīvē. Domāju, princips ir skaidrs.
Vakarā sagādāju mežā malku ugunskuram. Manā gadījumā ir daudz kritušu, sausu koku. Sagatavoju daudz nelielas pagales, ko novietoju ērti pa tvērienam. Līdz ar tumsas iestāšanos iekurinu ugunskuru, iekārtojos ērti. Parūpējies par iekšēja miera un līdzsvara stāvokli, paņemu pagalīti rokās un atceros konkrēto cilvēku vai situāciju. Ļauju atmiņai restaurēt to vissmalkākajos sīkumos. Nesteidzos, jo cenšos izjust maksimāli un neko neaizmirst. Tad iedomājos, ka visu šo izdzīvoto koncentrēju malkas pagalē un lieku pagali ugunskurā ...
Šķietami vienkāršais rituāls var ļoti palīdzēt. Atkārtojot vairākas reizes, dažreiz ieraugām sevi un citus pavisam citādi, nekā bijām uzskatījuši līdz šim. Bez tam, atmiņas attīrās no liekā, nevērtīgā un reizē izgaismo aizmirstus vērtīgus mirkļus.